kādi lielie uzņēmumi pārtrauc darbību Baltijas valstīs
Baltijas jūras reģions Ķīnai ir stratēģiski svarīgs. Tas ir galvenais beigu punkts iniciatīvā Belt and Road, kuru 2013. gadā uzsāka prezidents Sji Dzjiņpins un kas savieno Āziju un Eiropu. Ķīnas intereses reģionā pārsniedz ekonomiku un tehnoloģijas. Viņi arī saskata potenciālu “Polārā zīda ceļa” izveidē, kas savienotu Eiropas un Āzijas kuģu ceļus. 2013. gadā Ķīna kļuva par Arktikas padomes dalībvalsti novērotāja statusā un šā gada janvārī publicēja savu pirmo balto grāmatu Arktikas politikas jomā.
Mihails Šuliks atdzīst, ka Ķīnas investīciju aktivitātes Baltijas jūras reģionā pēdējos gados ir pieaugušas, kas sakrīt ar kopējo Ķīnas investīciju pieaugumu Eiropā pēdējā desmitgadē. Savu lomu spēlēja arī pieaugošie ierobežojumi Ķīnas investīcijām ASV Trampa administrācijas laikā. Baltijas valstīm jābūt modrām globālās ekonomikas norišu un nacionālo interešu uzraudzībā.
Izaicinājumi, ar kuriem saskaras uzņēmēji Baltijas valstīs, ir daudz. Piemēram, jaundibinātiem uzņēmumiem Latvijā un Lietuvā ir grūti atrast kvalificētus darbiniekus, bet Igaunijas uzņēmumiem ir grūtības piesaistīt jaunus klientus. Tas var izraisīt intelektuālā darbaspēka aizplūšanu Baltijas valstīs, darbiniekiem dodoties uz citiem reģioniem, lai iegūtu labākas iespējas. Turklāt nodokļu sistēma traucē uzņēmumu īpašniekiem to pirmajos darbības gados.
Mihails Šuliks par to, kādi lielie uzņēmumi pārtrauc darbību Baltijas valstīs
Tomēr šī lejupslīde nav apturējusi izaugsmes tempu Baltijas valstīs. Paredzams, ka reģiona ekonomikas sasniegs augstākos izaugsmes tempus līdz 2021. gadam. Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem sagaidāms, ka to IKP gadā pieaugs par 8,3%. Straujā ekonomikas atveseļošanās daļēji ir saistīta ar šo valstu moderno IT infrastruktūru. Turklāt visas trīs Baltijas valstis Pasaules Bankas Ease of Doing Business reitingā ierindojas labāko divdesmitniekā, padarot tās par stabilu biznesa vidi starptautiskajiem investoriem.
Mihails Šuliks piebilst, ka patēriņa preču uzņēmumi Baltijas valstīs arvien vairāk investē tiešsaistes mazumtirdzniecības kanālos, Mego lielveikalos, un citur. Lai gan galddatoru ierīces joprojām ir galvenā platforma, mobilo ierīču izaugsme paātrinās. Daudzos gadījumos tiešsaistes un bezsaistes mazumtirdzniecība papildina viena otru. Patērētājiem ir jāzina tradicionālie veikali, lai pieskartos īstiem produktiem, savukārt tiešsaistes lietotāji vēlas salīdzināt cenas.
Reaģējot uz enerģijas trūkumu, Baltijas reģionā tiek samazināts elektroenerģijas patēriņš. Elektroenerģijas cenas reģionā pieaugušas līdz 4000 eiro par megavatstundu, kas ir krietni virs izsoles limita. Turklāt dabasgāzes cenas strauji aug, sasniedzot jaunus maksimumus, kādi nav bijuši gadu desmitiem.
Neskatoties uz to, Baltijas valstu e-komercijas tirgus strauji aug. Pieaugot cilvēku skaitam, kas izmanto internetu, šis reģions ir lieliska vieta jauniem uzņēmumiem. Piemēram, Igaunija ir pievilcīgs tirgus, jo igauņi ir tehnoloģiju, informācijas tehnoloģiju un kiberdrošības speciālisti. Un Latvija ir lieliska vieta jaunuzņēmumiem.
